Kurzemes un Zemgales hercogs bija Polijas karaļa vasalis. Tomēr hercogistes ārpolitika bija patstāvīga, kaut arī hercogiem bija jārēķinās ar Polijas pozīciju. Hercogiste pastāvēja 233 gadus.
Par pēdējo Livonijas ordeņa mestru 1559.gadā kļuva Gothards Ketlers, kurš, pirms tam būdams mestra koadjutors (palīgs), pārstāvēja Polijai simpatizējošu grupējumu. Tūlīt pēc stāšanās amatā Gothards Ketlers slēdza līgumu ar Polijas karali un Lietuvas lielkņazu Sigismundu II Augustu par ordeņa zemju pāriešanu karaļa protektorātā. 1560.gadā cietis smagu sakāvi kaujā ar krievu armiju pie Ērģemes, ordenis vairs nespēja vairs pastāvēt. Gothards Ketlers 1561.gadā noslēdza līgumu ar Sigismundu II Augustu līgumu, saskaņā ar kuru ordeņa zemes tika sadalītas divās daļās un nodotas Polijas karalim, kurš Kurzemes un Zemgales daļu atdeva Gothardam Ketleram kā lēni, bet Vidzemi, Latgali un Dienvidigauniju kā Pārdaugavas hercogisti atstāja savā tiešā pārvaldē.…
