-
Bizantija
Vienota Pareizticīgo baznīca neizveidojās. Mūsdienās pastāv vairāk nekā desmit neatkarīgas Pareizticīgo baznīcas dažādās valstīs, lielākā no tām – Krievijā.
Slavenākais bizantiešu patriarhs 9. gadsimtā bija Fotijs. Viņa skolnieki brāļi Kirils un Metodijs devās uz slāvu zemēm un pievērsa pareizticībai čehus, slovākus un bulgārus. Vēlāk bizantieši kristīja senkrievus, rumāņus un serbus.
Bizantijas kultūra ir tiešā veidā saistīta arī ar mūsdienu kristietību, jo pareizticīgo baznīcās joprojām pieturās pie Bizantijas laikā vērtībām, tāpēc Bizantijas kultūra ir tiešā veidā saistīta ar Kristietību. Tiek izmantotas tās pašas mākslas tehnikas gleznās, freskās , mūzika joprojām tiek aizgūta no tā laika periodā, nerunājot arī par svētajiem rakstiem.
…
Bizantijas kultūra un kā tā ir saistīta ar Kristietību. Austrumromas impērija jeb Bizantija, saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453. gadam. Tās galvaspilsēta bija Konstantinopole. Ja runā par Bizantijas kultūru, viss tika veltīts Dievam. Baznīcas sienas tie rotāja ar freskām (zīmējumiem uz slapja apmetuma) un mozaīkām (attēliem, kas salikti no daudzkrāsainiem stikla vai akmens gabaliem). Daudzās austrumu reliģijās bija tradīcija, ka pašus svētākos rituālus drīkst redzēt tikai garīdznieki. Tāpēc pareizticīgo baznīca ir sadalīta divās daļās: draudzes telpā, kur var ienākt katrs, rituāla telpā pie altāra, kur var ienākt tikai garīdznieki.

