Nedaudz apskatīšu arī N.Rositers darbu „Organizētie tīkli”. Kopš paša „organizētie tīkli” jēdziena ieviešanas kā jaunas institucionālas formas tīkla kapitālismā, „organizēto tīklu” spēja kļūt organizētiem tiek uzlūkota kā ierosme pārmaiņām. N.Rositers pauž, ka tieši darbaspēku ir nepieciešams transformēt. Tas, cik ilgtspējīgs būs tīkls, ir atkarīgs tieši no tā, vai šis tīkls spēs kļūt organizēts. Taču arī tīklu ilgtspējību ietekmē dažādi citi apstākļi – gan ekonomika, sabiedrība, politika, tehnoloģis u.c., kas ievieto tīklus kapitālismā un arī liek tiem darboties kapitālisma ietvaros. Tāpēc attiecībā uz organizētajiem tīkliem tīkla kapitālisma ietvaros svarīga ilgtspējības problēma ir attīstīt stratēģiju, ko var paveikt pārorganizējot darbaspēku.
Mūsdienās, kad pastāv informācijas pārblīveta sabiedrība, ir grūti, pat sarežģīti nospraust robežas tam, kas tad īsti ir tīkls. Kad pēc 2004. gada „ienāca” jaunā web 2.0. versija, cilvēkiem vārds „tīkls” asociējas vairāk vai dažiem pat tikai ar sociālo un inetrneta vidi. …
