-
Mācīšanās teorija
Mācīšanās - fundamentāls psiholoģisks process, kas ļauj strauji pielāgoties jaunai vai mainīgai situācijai. Dažādā mērā spēja mācīties piemīt visām dzīvnieku sugām, tomēr visspilgtāk tā izteikta cilvēkiem.
Operantā kondicionēšana:
Beruss Frederiks Skiners 1938.gadā iedibināja operantās kondicionēšanas teorijas virzienu. Viņš savu uzmanību koncentrēja uz to eksperimenta daļu, ko Pavlovs bija nosaucis par „nostiprināšanu” (atbalstu, pieslēdzot beznosacījuma refleksu). Izmantojot jēdzienu „pastiprināšana”, Skiners pētīja arī mācību sekmju uzlabošanos, pateicoties dažādu veidu atalgojumiem (saiknes pastiprināšanai). Šī kondicionēšana tiek nosaukta par „operantu”, jo pētāmajam dzīvniekam, pirms tas saņēma pastiprinājumu barības veidā, vajadzēja izpildīt dažādas operācijas (piem., uz priekšķepām pakāpties uz galda).
Pastiprinoša uzvedība
Vislielākā notikšanas varbūtība eksperimentos ir saistīta ar ēšanu. Pēc Premaka domām, kāda uzvedība tiek pastiprināta, ja tūdaļ pēc tās ar lielāku notikšanas varbūtību seko cita. Pastiprināšanas pētījumiem parasti izmanto tā dēvēto Skinera kasti. …
Alberts Bandura ir ieviesis tādu būtisku papildinājumu kā „mācīšanās imitējot”. Viņš konstatēja, ka dzīvnieki un it īpaši cilvēki atdarina noteiktus modeļus, kuru uzvedību tie pārņem kā „kompleksu karinājumu”; palaikam viņi priekšstata šādu kompleksu uzvedību, pēc kuras tad vadās (regulāra mācīšanās); viņi izmaina savu uzvedību, paši sev izvēloties apkārtējās vides kairinājumus (sociālā mācīšanās), kuri viņiem piedāvā pastiprinājumus (pašpastiprināšana). Operantajā terapija ar imitācijas palīdzību tiek īstenotas līdzīgas norises, piem., bailīgam bērnam par paraugu izvirza drošus bērnus, līdz viņš pārņem to drošo uzvedību. Citās metodēs ar lomu spēles palīdzību tiek apgūta iedomāta uzvedība. Bet arī ikdienā bērni rīkojas līdzīgi, spēlē mammas/ tētus, dakterus, policistus utt. Tātad ieradumi nav tikai veidojami atsevišķi, bet tos var pārņemt jau it kā „gatavā” veidā.
