Cilvēks ir palicis viens pats ar sevi un nevienu nelaiž sev klāt. Noslēgts un nepieejams. Bet vai tas ir slikti?
Apkopot domas un pēc kāda laika aiz aizvērtā mūra gaidīs labas, jo labas lietas. Pie sevis beidzot varēs pielaist draugus, kuri ir pelnījuši būt blakus. Palīdzēt un atbalstīt, pretī saņemot to pašu.
Ir jābūt atvērtiem un saprotošiem pret pareizajiem mūsu dzīvē, nelaižot iekšā nevienu ar ļauniem nodomiem.
Un mēs stāvam ar atvērtām acīm uz sliekšņa, un beidzot var saprast balansu starp-dot un ņemt.
…
