Simbola definīcijā diez vai var būt viennozīmīga, piemēram, A.Losjevs atrada ap 60 simbola definīcijām.[1] Pašam Losjevam “ simboli ir <…> idejiskā, tēlainā vai tēlaini-idejiskā struktūra, kas sevī satur noradījumus uz tiem vai citiem priekšmetiem, kuriem tā kalpo par vispārinājumu un neizvērstu zīmi”.[2] Mūsdienu filozofisko terminu vārdnīcā ir atzīmēts, ka “sākotnēji antīkajā laikmetā simbols nozīmēja tīšam nevērīgi nolauztu lauskas pusīti, ko šķiršanās brīdī paturēja sev, bet otro pusīti atdeva partnerim… Tāda veidā, atbilstoši grieķu definīcijai simbola nozīme ir būt par vienota sadalīšanu un divējādības apvienojumu”.[3] Tā simbola terminoloģisko saturu kvantitāte un it īpaši “kvalitāte” ir daudzveidīgas un dažkārt atgādina sholastisko strīdu par Dieva definīciju. (Dažādas dievības arī ir simboli, arī politiskie).
Simbolu var apskatīt kā zīmi, bet “viena veida” simbolu kopumu kā zīmju sistēmu. Jāatzīmē arī tas, ka ģenētiski (vēl no seniem grieķiem) simbola jēdziens bija saistīts ar kāda kopuma identifikāciju un tāpēc bija sabiedriski-politisks, tā veidojot pati politisko simboliku kā “tēlainas izteiksmes līdzekļu, kas piešķir politiskajai dzīvei, politiskajai darbībai, dažādām politikas materializācija formām skaidro, nepārprotamo, īpaši uzsvērto, vai arī pretēji – apslēpto jēgu” kopumu.[4]
…
