Visi cilvēki vērtē filozofiju atšķirīgi: vieni uzskata par vienkāršu un saprotamu lietu, citi par tik grūtu, ka nav nekādas jēgas nodarboties ar to. Filozofija nepastāv vienprātība par galīgi atzīto. Tas, ko ikviens atzīst un kas līdz ar to kļūst par zinātnisku atziņu, vairs nav filozofija. Filozofiskajai domāšanai nepiemīt progresējoša procesa raksturs. Katram cilvēkam pašam jāīsteno filozofisko domāšanu. Bagātīgai bērnu filozofijai visai bieži piemīt ģenialitāte, kas pieaugot zūd. Sākotnējā filozofēšana izpaužas bērnos un garīgi slimajos cilvēkos. Piemērs tam ir Van Gogs. Filozofija ir klātesoša un jebkurā laikā pastāv kādā publiskojumā, sākumvārdos, filozofiskajos izteicienos, mītos. Tās būtība ir patiesības meklēšana. Filozofijas jautājumi ir svarīgākie par atbildēm, un katra atbilde kļūst par jauno jautājumu. Caur filozofiju cilvēks kļūst pats par sevi.…
