Z. Mauriņa savā esejā „Divas kultūras saknes” runā par tādu pamatvērtību kā bijība. Kas tad šodien mūsu uztverē ir bijība un vai mēs to varam salīdzināt un piekrist autores domai?
Z. Mauriņa bijību min kā kaut ko svētu, kaut ko augstāku par mums. Varētu piekrist autores domai, ka agrāk tas tik tiešām tā bija, bet šodien mēs to varam novērot reti kur. Pats virsraksts jau izsaka visu, ka ir divas kultūras saknes – viena, kur bijība pastāv, otra, kur bijības nav.
Šodien neviens nedomā par to vai kaut kas patiešām ir derīgs, bet gan par to, kāds labums no tā būs. Un vai tā ir bijība un vai tas ir bijīgs cilvēks?
Autore ļoti precīzi min pamatīpašības kādas raksturo bijīgu cilvēku un kas tad ir jāiepazīst, lai bijību pārdzīvotu:
1.ir jāiepazīst svētums, kaut kas augstāks nekā pats cilvēks. Tāds cilvēks, kurš runā par visu;…
