Sajūtu veidi

(Definīcija)...Sajūtas ir ārējai vai iekšējai pasaulei piemītošu īpašību atspoguļojums, tām tieši iedarbojoties uz sajūtu orgāniem.
(Definīcija)...Sajūtas ir pamatprocess, kas ierosina citu daudz sarežģītāku procesu rašanos, veido to sākumu.
Lai rastos sajūta, nepieciešama fiziska kairinātāja iedarbība: tā var būt skaņa, gaismas viļņi, pieskāriens, kustība u.tml. Sajūtas nodrošina specifisku atbilstošu sajūtu analizatoru normāla darbība.
Analizators sastāv no uztverošā orgāna, kas izvietots ķermeņa perifērijā (acī, ausī, ādā u.c.) vai iekšējos orgānos un katrs ir specializēts tikai atbilstošu kairinātāja iedarbības uztverei. Katrā sajūtu orgānā ir izvietoti jūtīgo nervu gali, ko sauc par receptoriem. Kairinājumi ietekmē receptoros rodas nervu impulsi, ko pa vadītājceļiem – aferentiem jeb jušanas nerviem – novada uz atbilstošām zonām galvas smadzeņu garozā, analizatora centrā, kur tiek pārstrādāta saņemtā informācija un rodas atbilstoša sajūta. Analizatoram jābūt anatomiskā un funkcionālā gatavībā, lai sajustu kādu kairinājumu. Galvas smadzeņu garoza ir ļoti sarežģīts analizatoru centrs, kura dažādās zonas ir specializētas noteiktu īpašību atspoguļošanai. Sajūta gandrīz vienmēr ir saistīta ar atbildes reakciju, ko „organizē” nervu impulsi, kas tiek vadīti pa referentiem nerviem un kādu orgānu perifērijā.
Sajūtas iedalām pēc receptoriem.
Katrs sajūtu orgāns ir pielāgojies tikai noteikta kairekļa uztverei. Tā, piemēram, acs ir pielāgojusies gaismas viļņu uztverei.
Daļa sajūtu orgānu uztver kairinājumus, kas nāk no apkārtējās vides, ārpus mūsu organisma. Tie ir acs, auss, ādā novietotie receptori, garšas kārpiņas uz mēles un ožas šūnas deguna gļotādā. Sajūtas, kas rodas apkārtējā vidē esošo kairekļu iedarbībā, ir ārējās sajūtas. Pie ārējām sajūtām pieder redzes, dzirdes, pieskares (taktīlās), temperatūras, garšas un ožas sajūtas.…