Manuprāt, šī ir viena no skaistākajām I. Ziedoņa epifānijām. Tā kaut gan netieši, bet tomēr ir par mīlestību, ka tā ir kā jauna skaista meitene, kas ienāk cilvēka dzīvē kā kaut kas nebijis, jauns un brīnišķīgs. Epifānija stāsta arī par to, ka tā ļoti bieži ar laiku izzūd tāpēc jācenšas katru dienu izbaudīt un dzīvot kā svētkos. Un pat rakt zemi ir jādodas baltos kreklos, jo arī darbs ir jāgodā.…
