Islāms - viena no pasaules piecām pamatreliģijām. Islāma piekritējus sauc par musulmaņiem. Radies 7.gs sākumā Arābijas pussalas rietumos. Par reliģijas dibinātāju uzskata Mekas iedzīvotāju Muhamedu. Musulmaņu svētā grāmata ir Korāns. Papildus Korānam būtiska svēto rakstu sastāvdaļa ir Sunna. Izplatoties dažādu tautu vidū, islāms sadalījās vairākos virzienos un sektās. (Brīvā enciklopēdija Vikipēdija 2006, ER)
Musulmaņu galvenie reliģiskie pienākumi ir izteikti islāma Piecos Pīlāros, un tie ir sekojoši: svinīgi apliecināta ticība vienīgajam Dievam Allāham un Muhameda atzīšana par viņa sūtni; vismaz piecas lūgšanas (namazs) katru dienu; īpašs ikgadējo ienākumu daļas ziedojums kopienas fondam (zakats); 30 dienu gavēnis (uraza) ramadāna mēnesī; svētceļojums uz Meku (hādžs). Liela nozīme tiek piešķirta arī dievkalpojumam, kas notiek piektdienās mošejā imāma vadībā; Pravieša dzimšanas dienai (mauludai) un Pravieša debesceļojuma svētkiem (miradžai). (Reliģiju enciklopēdija -a 2006, ER)…
Islāma būtība, musulmaņu galvenie reliģiskie pienākumi, islāma ekspansija un nostiprināšanās arābu tautu vidū, tā vēsturiskā nozīme Eiropas kontekstā, Ramadāns, svētceļojumi uz Meku, islāmticīgie Latvijā.
