-
Amerikas Savienotās Valstis
Etimoloģija
1507. gadā vācu kartogrāfs Martins Valdzēmillers izveidoja pasaules karti, kurā viņš Rietumu puslodes zemes nodēvēja par "Ameriku"– itāliešu pētnieka un kartogrāfa Amerigo Vespuči vārdā.
Vispārpieņemta ir arī īsā forma - ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem".
Standarta vārds, kā dēvē Savienoto Valstu pilsoni, ir "amerikānis".
Vēsture:
Amerikas pamatiedzīvotāji mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ieceļoja no Āzijas. Viņi aptuveni pirms 10-15 tūkstošs gadiem šķērsoja Beringa šaurumu un nonāca mūsdienu Aļaskas teritorijā. Laikam ritot, ciltis izklīda pa visu Ziemeļameriku.
ASV teritorijā savulaik bija attīstīta Misisipi kultūra.
1492. gadā Kristofers Kolumbs atklāja Karību jūras salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis Huans Ponse de Leons, kurš 1513. gada 2. aprīlī izkāpa zemē, kuru nosauca par "La Floridu". Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās ASV Austrumu krastā daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāji mira no eiropiešu slimībām, piemēram, no bakām.
Mūsdienas
Savienotās Valstis saglabāja savas pozīcijas kā lielvara, kad tā un tās sabiedrotās valstis piedalījās 1990. gadu sākumā Apvienoto Nāciju sankcionētā Līča karā un 1990. gadu beigās Dienvidslāvijas karos prezidenta Bila Klintona vadībā.
2001. gada 11. septembrī al-Qaeda teroristi šokēja pasauli ar uzbrukumu Pasaules Tirdzniecības centram Ņujorkā un Pentagonam netālu no Vašingtonas. Tajā tika nogalināti aptuveni trīs tūkstoši cilvēki. Kā atbildes reakciju Buša administrācija uzsāka "Karu pret terorismu". 2001. gada beigās ASV bruņotie spēki iebruka Afganistānā, gāza talibu valdību un iznīcināja al-Qaeda mācību nometnes.
2005. gadā viesuļvētra "Katrīna" radīja nopietnus postījumus lielākajā daļā ASV dienvidu teritorijās, izpostot Ņūorleānu. 2008. gada 4. novembrī globālās ekonomikas krīzes laikā Baraks Obama tika ievēlēts par ASV prezidentu. Viņš ir pirmais afroamerikānis, kurš ieņem ASV prezidenta amatu.…
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), ir federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dievidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā un Klusajā okeānā. Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski atšķirīgākajām un multikulturālākajām nācijām. ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāri (23% no visas pasaules un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes). Valsts tika izveidota no 13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām Atlantijas okeāna krastā. 1776. gada 4. jūlijā kolonisti pieņēma Neatkarības deklarāciju, kurā tika pasludināta koloniju neatkarība no Lielbritānijas. Pēc tam kolonijas izveidoja savienību. Mazāk nekā pirms 400 gadiem Savienoto Valstu teritoriju apdzīvoja tikai Amerikas pamatiedzīvotāji, bet šajā laikā tā ir kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos - Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko daļu no teritorijas aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī kultūra, ir atpazīstama visā pasaulē.
