-
Tauriņi jeb zvīņspārņi
Bērzu raibenis
Tas ir līdz 75 mm liels tauriņš. Kāpuri ēd bērzu un citu koku lapas. Lido no jūlija un pēc ziemošanas līdz maijam. Sastopams skrajos mežos un mežmalās, kur aug bērzi, pūpolvītols, parastā apse.
Nātru raibenis
To spārnu plētums ir ap 50 mm. Latvijā bieži sastopams, izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis. Kāpuri dzīvo uz nātrēm un ēd to lapas. Lido no jūnija un pēc ziemošanas līdz maijam. Pārziemo ēkās un pagrabos. …
Zvīņspārņi, dažreiz arī tiek saukti par tauriņiem, ir dažāda lieluma kukaiņi, Latvijā to spārnu platums ir 4 - 120 mm. Tie ir tuvu radniecīgi makstenēm. Viena no raksturīgākām tauriņu pazīmēm ir krāsainās, reizēm spīguļojošās spārnu zvīņas, kas īstenībā ir pārveidoti, saplacināti matiņi kas veido krāšņos spārnu rakstus. Tāpēc tauriņus reizēm sauc par zvīņspārņiem. Dažiem tauriņiem, piemēram stiklspārņiem, spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām,. Cita raksturīga pazīme ir no apakšžokļiem izveidojies, miera stāvoklī saritināmais sūcēj snuķis, ar kuru tauriņš uzsūc šķidro barību (nektāru, iztecējušu koku sulu). Dažiem tauriņiem sūcējsnuķis ir sarucis, piemēram, vērpējiem un zobspārņiem, tāpēc tie barību neuzņem. Tauriņu kāpuriem parasti ir 8 kāju pāri, taču sprīžotājiem ir tikai 5 pāri, tāpēc tie iet nevis vienmērīgi soļodami, bet pārvietojas īpatnēji - sprīžojot. Gandrīz visi tauriņu kāpuri ir augēdāji - grauž lapas, pumpurus, ziedus, sēklas, trūdošu koksni. Parasti dzīvo atklāti, bet reizēm arī lapās, mizā vai koksnē. Daži kāpuri dzīvo satītās lapās vai pašu veidotās makstīs. Vienīgi dažu sugu kāpuri pārtiek no dzīvnieku cilmes barības - kažokādām, vilnas, spalvām, ragiem, vaska, dažu pūcīšu kāpuri ir plēsīgi (ēd sīkus kukaiņus).
