-
Radiācijas ietekme uz cilvēka veselību
Research Papers3 Anatomy, Medicine and Hygiene, Civil Defence, Physics
Secinājumi
1. Pastāv divu veidu radiācija- jonizējošā un nejonizējošā, taču visbīstamākā ir jonizējošā radiācija, jo tā rada draudus gan videi, gan cilvēka veselībai.
2. Galvenie jonizējošās radiācijas veidi ir Alfa, Beta un Gamma radiācija.
3. Jonizējošais starojums ir elektromagnētisko viļņu vai augstas enerģijas daļiņu plūsma, kas spēj izmainīt atomu, molekulu un, līdz ar to, arī ķermeņa šūnu struktūru.
4. Pazīstamākie nejonizējošā starojuma veidi ir siltums, skaņa un gaisma.
5. Gamma radiācija ir visbīstamākā radiācija.
6. Radioaktivitāte ir dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt un tādā veidā vai nu radīt jaunus, atšķirīgus kodolus, vai arī mainīt kodola iekšējo enerģiju.
7. Radiācija rodas no nestabiliem atomiem, kuru laikā notiek pārvērtības, un, līdz ar to, izdalās jonizējošais starojums, ko arī dēvē par radiāciju.
8. Cilvēki var tikt pakļauti jonizējošam starojumam atsevišķās profesijās, piemēram, medicīnā vadot rentgeniekārtas, apkalpojot kodolreaktorus.
…
Uztraucoties par radiāciju, mēs aizmir¬stam faktu, ka kopš pasaules sākuma un cilvēces aizsākuma mēs visu laiku atrodamies pastāvīgā radiācijas ietekmē - mums visapkārt ir dabīgais radiācijas fons. Pasaulē vidējais radioaktīvais fons ir 2,4 mSv gadā. Parasti cilvēks dzīves laikā saņem dabīgās radiācijas devu no 100 mSv līdz 700 mSv. Pasaulē ir vietas, kur radiācijas fons ir dabīgi paaugstināts, piemēram, daži reģioni Brazīlijā, Indijā un Ķīnā, kur dabīgais radiācijas fons ir 5-10 mSv gadā. Runājot par radiāciju, nedrīkst aizmirst, ka ik reizi, kad lidojam ar lidmašīnu, mēs saņemam papildu radiācijas devu no kosmiskā starojuma. Katru reizi, kad mums medicīnisku indikāciju dēļ veic vai datortomogrāfiju mēs atkal saņemam papildu radiācijas devu un tomēr turpinām dzīvot, un šajos gadījumos radiācija mūs neuztrauc
