Pacienta un aprūpes sniedzēju attiecības neveidojas tukšā vietā, tā ir veselības aprūpes arēna, kurā darbojas vairākas personas. Jebkura cilvēku savstarpēja rīcība neizbēgami ir saistīta ar saskarsmi. Savā grāmatā „ Saskarsmes stunda māsai” L. Dubkēvičš raksta: ” Nojausma par to, ka es pastāvu un turklāt pastāvu kā cilvēks, izaug no saskarsmes ar citu cilvēku, cilvēks top par sevi tikai komunikācijā”(1 ).Tātad saskarsme ir būtiska cilvēka dzīves sastāvdaļa. Aprūpes sniegšanas procesā neskaitāmas situācijās var pacientam palīdzēt aprunājoties un uzklausot. Māsu prakse nesastāv tikai no praktisko pienākumu veikšanas vien. Virdžinija Satira ir teikusi : „ Es ticu, ka vislielākā balva, ko kāds man spēj sniegt, ir tas, ka mani redz, dzird, saprot un man pieskaras. Vislielākā balva, ko es varu dāvināt viņiem, ir redzēt, dzirdēt, saprast viņus un pieskarties viņiem.” ( 1 ). Tātad veiksmīgi veidota saskarsme ir kvalitatīvas aprūpes priekšnoteikums.
Saskarsmes modelis
Saskarsmes iemaņu apguvē liela nozīme ir saskarsmes teorijai, taču pašas iemaņas ir nozīmīgākas klīniskajā praksē. Lai izprastu saskarsmes procesu sniegšu nelielu ieskatu saskarsmes procesa sastāvdaļās jeb komponentos. Saskarsmes process sastāv no vairākiem modeļiem, kas papildina viens otru. Piedāvāju Lasvela saskarsmes modeli.…
