Medicīnas parazitoloģija

Invadētie ir nervozi un zināmā mērā zaudē darbaspējas. Mokoša nieze sanālās atveres apvidū var būt par cēloni bezmiegam, halucinācijām, bailēm, atmiņas vājumam un neirastēnijai. Anālās atveres apvidus kasīšana dažreiz rada izsitumus, iekaisumu un pat strutošanu.
Ārstniecības galvenais noteikums ir rūpīga higiēnas ievērošana. Vispirms jāatbrīvo apkārtēja vide no spalīšu olām. Jāiztīra dzīvoklis, visi iespējamie priekšmeti jānomazgā ar ziepēm un jānoskalo ar verdošu ūdeni, mīkstie priekšmeti cik iespējams, jāizgludina ar karstu gludekli, veļa jāizvāra. Ārstniecības laikā ik dienas maina veļu, kas izgludināta. Ieteicams gulēt ar cieši pieguļošām biksēm, kuras maina ik rītus un vakarus. No spalīšiem var izvairīties, nelietojot medikamentus., katru vakaru ieliekot tūplī nelielu sausas vates tamponu. Šāda procedūra jāatkārto nedēļu.

• Lenteņi (Cestoda)
Plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam. Gremošanas sistēma ir pilnīgi reducējusies. Lenteņi parazitē arī cilvēkos. Lenteņu parazītismu cilvēkos sauc par teniozi.
Ķermenis dorsoventrali saplacināts, izstiepts garas lentas veidā un sastāv no galvas jeb skoleksa (scolex), kakla un strobilas. Strobila sastāv no 3 līdz vairāk tūkstošiem posmu jeb proglotīdu. Retāk sastopami lenteņi ar neposmotu ķermeni.
Uz galvas ir piesūcekņu un āķu piestiprināšanās orgāni. Parasti ir četri piesūcekņi, kas atrodas galvas priekšgala apmalē. Retāk piesūcekņu vietā ir divas gareniskas piesūkšanās bedrītes jeb botrijas. Āķi atrodas vai nu tieši galvas virspusē, vai uz īpaša ievelkama snuķa vienā vai vairākos apļos. Bieži āķu nemaz nav. Kakls ir augšanas zona, no kuras attīstās jauni posmi. Posmi parasti ir četrstūraini. …