Rudens. Rudens man asociējas ar septembri, ar pirmo skolas dienu. Ar asterēm, kuras pret dūmakainajām rudens debesīm paceļ savas spožās galvas un gaida, kad tiks noplūktas un iesietas pušķos. Protams, rudens nav rudens, ja pa vidu vētrām un negaisiem nevirpuļo košais lapkritis. Katra lapiņa virpuļodama krīt lejā, noklājot niecīgu zemes pleķīti. Miljoniem nokritušo lapu veido dzeltenīgi sarkanus paklājus, kuri zem sevis paslēpj jau atdzisušo zemi. Zeme maz pamazām gatavojas ziemas miegam.
Un tad nāk pirmais sniegs!!!! Kas gan tie ir par priekiem, kad, no rīta pamostoties, es paskatos pa logu un ieraugu baltas sniegpārslas krītam lejup. Un kad jau snigs ir piesnidzis līdz ceļiem, var doties uz kalnu un pilnvērtīgi izbaudīt ziemas priekus.
…
