Žanrs
Romāns
Raksturīgākas pazīmes
! sniedz plašu, visaptverošu, filozofiski vispārinātu pasaules ainu, veidojot
tipiskus raksturus, tiek atainots laikmets;
! raksturīgs liels apjoms, sarežģīts, notikumiem bagāts sižets, kurš aptver ilgu laika periodu un ļauj attēlot veselu cilvēka dzīvi, rādot to kā ilgstošu, daudzšķautnainu procesu, veidojot cilvēka un sabiedrības attiecības;
! daudz personāžu, tiek rādīta to transformācija noteiktā laiktelpā;
! sarežģīta kompozīcija, kas ietver sevī vairākas sižeta līnijas, izvērstus vides un apstākļu tēlojumus, detalizētas ainas, autora atkāpes, iekšējos monologus u.c.;
! sintētiskums: romānā sadzīvo lirisms un dramatisms, komiskais un traģiskais, tēlojumi, apraksti, dialogi, dažādu žanru iespraudumi
! romānam raksturīgs polifonisms (M. Bahtins). Tā ietvaros tēli it kā veido noteiktu balsu kori, kas pauž autora ieceri, izgaismojot to no dažādiem aspektiem;
! liela nozīme ir vides tēlojumam, dzīves telpas iezīmējumam.
Piemēri
Vēsturiskais, sociālais, filozofiskais, zinātnisks, fantastiskais, biogrāfiskais, satīriskais, sadzīves, piedzīvojumu romāns.
Vilis Lācis „Zvejnieka dēls”
Vilis Lācis „Akmeņainais ceļš”
Ilona Leimane „Vilkaču mantiniece"”
Regīna Ezera „Aka”
Andrievs Niedra „Līduma dūmos”
Biruta Eglīte „Rīt vairs nelīs"
Brāļi Kaudzītes „Mērnieku laiki”
Eseja
! māksliniecisks apcerējums par kādu parādību, vēsturisku personu,
problēmu vai literāru darbu.
Autora viedoklis;
Filozofiska ievirze;
Bagāta valoda un savs stils.
Zenta Mauriņa (eseja par mīlestību, Baltās drānas, Dostojevskis u.c.)…
