Stenders latviešu zemnieku uzrunā īpašā veidā, caur stāstiem, dzeju, izglītojošiem rakstiem, caur sevi pašu, savu pozitīvo attieksmi. Bet visskaidrāk runā tieši dzeja. Stendera mērķis rakstot bija ietekmēt cilvēku, padarīt to labāku, pārveidot. Viņaprāt, vislabāk tas darāms ar mīlestības dzeju, jūtīgu un emocionālu dzeju. Kā viņš pat saka savas grāmatas iesākumā: “Es mēģinu zemnieku sirdīs iedvest maigas izjūtas. Līdzi nāk iecere, lai viņi kļūtu mīlīgi pret saviem vecākiem, pieļāvīgi pret saviem kungiem un galu galā arī pieļāvīgi pret Dievu un reliģiju. tam pirmais iedīglis ir nevainīga mīlestība pret otru dzimumu, kas ir pašas dabas iedēstīta .. Bez šī pirmā dabas ceļa uz maigumu zemnieka raupjā sirds paliktu nejūtīga.” (32.lpp)
Stenders ļoti skaidri redz, kāds ir zemnieks un kādi viņam apstākļi, to parāda viņa dzejolis par kurzemnieku:
Nabags zemnieks kurzemnieks
Cik tev goda, kāds tev prieks?…
