-
Starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi
apmaiņu starp dažādām valstīm sauc par starptautisko tirdzniecību. Tas nenozīmē, ka tirgojas valstis. Visbiežāk tirgojas šo valstu privātuzņēmumi un organizācijas.
Valstī saražotās preces, kuras tiek pārdotas citās valstīs, sauc par eksportu, bet ievedamās preces – par importu. Eksports ietver ārzemju tirgu atrašanu, mārketinga organizāciju izveidošanu, uzņēmējdarbības attīstību šajos tirgos, darījumu veikšanu, preču fizisko nogādi tirgos, dokumentu kustības un naudas iekasēšanas procesa vadību.
Savukārt kā katras valsts, tā arī Latvijas ražotāji ir ieinteresēti palielināt savu izstrādājumu noieta tirgu, bieži vien neraugoties uz to, kāda ir potenciālās valsts iekārta – brīvā tirgus vai komandekonomika, kādi ir tās vadītāji, un kādas ir iekļūšanas iespējas šajā tirgū. Līdz ar to veidojas zināma Latvijas ekonomiskā un politiskā atkarība no sadarbības partnervalstīm.
Svarīgākie Latvijas ārējās tirdzniecības partneri...
LIELBRITĀNIJA, VĀCIJA, IGAUNIJA,LIETUVA, ZVIEDRIJA, KRIEVIJA, POLIJA, DĀNIJA.
…
Starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi. Sadarbība ārējā tirdzniecība. Brīva darbaspēka plūsma. Eksports un imports. Neraugoties uz starptautiskās tirdzniecības daudzām priekšrocībām (kvalitatīvākas un lētākas preces, to plašāks sortiments), pastāv arī šīs tirdzniecības ierobežojumi. Starptautiskās tirdzniecības politikas vēsture pierāda, ka valstu tirdzniecības politika tiek izstrādāta, balstoties uz nacionālajām interesēm. Valsts nacionālās intereses – gan ekonomiskās, gan politiskās – nosaka arī valsts ārējās tirdzniecības politikas raksturu. Tātad valstis, lai aizsargātu savu vietējo ražošanu, ierobežo importu ar dažādām barjerām. Nosacīti tās var iedalīt tarifu un ārpus tarifu barjerās.
