Noslēgums.
Apkopojot un izvērtējot uzrakstīto var secināt vairākas lietas.
Anarhisma un dzīvnieku liberacionisma idejas ir radniecīgas, viena otru papildinošas. Atkarībā no pozīcijas atšķiras arī savstarpēja mijiedarbība un cēlonība.
Vadoties no Dominika skatījuma visiem vegānisma un liberacionisma piekritējiem vajadzētu ietvert savos uzskatos arī anarhisma principus. Tiesa, anarhisms kā tāds obligāti neparedz dzīvnieku liberacionismu, ja dzīvnieku ētiskais statuss nav tā uzmanības centrā, tāpēc no strāvojuma uz strāvojumu vegānisma un liberacionisma nepieciešamība mainās.
No Singera pozīcijas šī saistība nav tik eksplicīta, viņš neaicina uz revolūciju un iekārtas likvidāciju, viņa paustie uzskati nepieprasa anarhisma ideju nepieciešamību, taču noteiktos aspektos, piemēram, sudzisma gadījumā Singera idejas saskan ar anarhisma uzstādījumiem.
Abu autoru idejās ir gan salīdzinoši daudz kopīgu iezīmju – sudzisma kā problēmas aktualizācija, „Pastāvošās iekārtas” nozīme dzīvnieku atbrīvošanas problemātikā, atsvešinātības problēma, gan arī vairākas atšķirīgas iezīmes – stratēģiju izvēle, augstākais mērķis, jautājums par to vai ar veģetārismu pietiek vai nē uc.
Referāta mērķis – parādīt saistību, ir paveikts, taču tas bija tikai šaurs ieskats divu autoru darbu salīdzinājumā, un šo pašu tēmu var izvērst daudz padziļinātāk, jo zaļais anarhisms ir plašs strāvojums, ar daudzām dažādām idejiskām nostādnēm, tāpat arī dzīvnieku atbrīvošanas kustība ir daudzpusīgs veidojums, ar dažādiem skatījumiem.
…
