Eksāmena atbildes spektroskopijas metodes medicīnā

1. Kvantumehāniskie objekti un spektroskopijas galvenā ideja. Spektroskopijas mērķis un izmantošanas virzieni.
2. Kvantumehānisko objektu ierosinājumu enerģiju/viļņu garumu/frekvenču diapazoni, iegūstama informācija un iespējamas spektroskopijas tehnoloģijas. Izmēra un impulsa nenoteiktības.
3. Spektroskopijas kvalitāte atkarībā no primāro starojumu avotiem/katodiem.
4. Paņēmiens plāno slāņu analīzei, ja primārā starojuma absorbcijas dziļums pārsniedz slāņa biezumu. Iespējamie artefakti.
5. Spektrometri, prasības un principiālā uzbūve.
6. Zondējoša starojuma avots: prasības un galvenie moduli.
7. Nepārkraukta optiska spektra starotāji, tos spektri un fizikālie procesi starojuma ģenerācijai.
8. Diskrēta optiska spektra starotāji, tos spektri un fizikālie procesi starojuma ģenerācijai.
9. Spektrālo līniju paplašinājums: dabiskais, Štarka un Lorenca paplašinājumi.
10. Spektrālo līniju paplašinājums: Doplera, pašabsorbcijas un pašapgriešanas paplašinājumi.
11. Rentgenstarojuma lampas. Darbības princips. Elektronu un jonu rentgenlampas. Rentgenstarojuma veidi un attiecīgie spektri. Rentgenlīniju enerģijas, līnijas un to apzīmējumi.
12. Sinhrotrona starojuma ģenerācijas princips, enerģijas, spektrs un ražošanas mašīnas.
13. Elektronu un jonu starotāji. Darbības princips. Starojuma iespējamas enerģijas un spektri.
14. Cirkulārais masu separators. Mērķis. Darbības princips
15. Monohromātori elektromagnētiskam starojumam. Mērķis. Darbības princips (prizma un difrakcijas režģis). Pielietošanas iespējas.
16. Elektromagnētiskā starojuma monohromātora galvenie parametri: lineāra dispersija, izšķiršanas spēja, gaismas spēja.
17. Optiskie filtri. Mērķis. Darbības princips (absorbcijas un interferences filtri), spektri, pielietošanas iespējas.
18. Uzlādēto daļiņu mohoromatizācija ar cilindrisko elektrostatisko deflektoru (mohoromātoru). Deflektors ar simetrisko barošanu un konstruktīvie parametri.
19. Uzlādēto daļiņu fokusēšana cilindriskā elektrostatiskā deflektorā (mohoromātorā). Mērķis. Princips. Deflektora optimālais leņķis. Cilindriskais spogulis. “Tutanhamons” .
20. Starojuma detektēšanas sistēma. Mērķis, sastāvmezgli.
21. Elektronu un jonu enerģijas analizatori. Mērķis. Analizatori ar plakano un sfēriskiem tīkliem. Iespējas. Analizējamas enerģijas izkrišanas spēja.
22. Energoanalizatoru galvenie raksturojošie parametri: dispersija, caurlaidība, izšķiršanas spēja, spožums.
23. Elektronu un jonu enerģijas analizatori: cilindriskais elektrostatiskais analizators.
24. Kontaktu potenciālu starpība. Ietekmē (un ievērošana) uz uzlādēto daļiņu enerģijas analīzi.
25. Elektronu, jonu un fotonu detektori: sekundārie elektronu un fotonu daudzkāršotāji. Darbības principi. Konstrukcijas. Mikrokanālu detektori: mērķis, konstrukcija, izšķiršanas spēja.
26. Elektrona izejas darbs termo un fotoelektronu emisijas gadījumos. Elektrona izejas darba atkarība no adsorbata.
27. Termoelektronu emisija. Emisijas fizikālais cēlonis. Emisijas strāvas formula. Termoelektronu emisijas izmantošana cietviela virsmas īpašību analīzei.
28. Kontaktu potenciālu starpība. Kontaktu potenciālu starpības ietekme elektronu emisijās virsmas attēla veidošanai. Kontaktu potenciālu starpības kompensācija emisijas strāvas mērījumos.
29. Tuneļu mikroskopija. Tuneļu elektronu strāvas. Tuneļu mikroskopijas izšķiršanas spēja un izmantošana.
30. Atomu spēku mikroskopija, tās princips, izšķiršanas spēja un izmantošana.
31. Fotoelektronu emisija. Fizikālais princips un galvenās likumsakarības.
32. Fotoelektronu emisija: emitējoša elektrona stāvoklis emitērā (lokalizēts vai delokalizēts elektrons?).
33. Fotoelektronu emisijas mikroskops. Fotoelektronu spektromiksorskopija.
34. Fotoelektronu emisija: sākumu stāvokļu spektroskopijas; beigu stāvokļu spektroskopija.
35. Rentgenfotoelektronu spektroskopija. Enerģiju diapazons. Fizikālais princips. Iespējas. Izmantošana.
36. Faktori, kas ietekmē rentgenfotoelektronu spektroskopijas spektru sīko struktūru: atomu konformācija un spinorbitāla mijiedarbība.
37. Faktori, kas ietekmē rentgenfotoelektronu spektroskopijas spektru sīko struktūru:, Jāna- Tellera efekts, multipleta sašķelšana.
38. Faktori, kas ietekmē rentgenfotoelektronu spektroskopijas spektru sīko struktūru: “shake-off” un shake-up” efekti, molekulāra rekonfigurācija.
39. Faktori, kas ietekmē rentgenfotoelektronu spektroskopijas spektru sīko struktūru: Ože efekts, autojonizācija, fotona enerģijas pārdalīšanā, leņķa efekts.
40. Rentgenfotoelektronu spektroskopijas izmantošana kvantitatīvai analīzei, daudzslāņu analīzei un “profilēšanai”.
41. Sekundāru elektronu emisija. Fizikālie principi. Staroto elektronu enerģētiskais spektrs un attiecīgas analīzes metodes.
42. Elektronu mikroskopija. Nepieciešamība. Mikroskopa galvenie bloki. Augsta sprieguma ģenerators. Elektronu mikroskopu veidi un iespējas.
43. Elektronu elektrostatiskās lēcas un to darbības princips.
44. Elektronu difrakcija. Lēno un ātro elektronu difrakcijas un iespējas.
45. Neitronu difrakcija. Fizikālais princips un iespējas.
46. Sekundāro elektronu spektroskopijas spektrometra galvenie bloki.
47. Sekundāro elektronu spektroskopija: raksturīgo enerģijas zudumu spektroskopija, fizikālais princips un iespējas.
48. Sekundāro elektronu spektroskopija: jonizācijas spektroskopija, fizikālais princips un iespējas.
49. Sekundāro elektronu spektroskopija: Ože spektroskopija, fizikālais princips un iespējas. Inducētas Ože elektronu un rentgenstarojuma varbūtības atkarībā no apstarojama atoma kodola masas.
50. Sekundāro elektronu spektroskopija: raksturīga Rtg starojuma spektroskopija, fizikālais princips un iespējas.
51. Ekzoelektronu spektroskopija. Parādība un vēsturiskie etapi. Ekzoemisijas mehānismi pusvadītājos un un iespējas..
52. Ekzoelektronu spektroskopija: ekzoemisijas mehānismi dielektriķos; fizikālais princips un iespējas.
53. Duāla fotoelektronu spektroskopija: parādība, fizikālais princips un iespējas.
54. Sekundāro jonu emisija. Fizikālie principi. Spektrometra bloki.
55. Sekundāro jonu emisija: zemo enerģiju jonu izkliedes spektroskopija. Fizikālie principi. Iespējas. Traucējošie efekti (ēnas)
56. Sekundāro jonu emisija: augsto enerģiju jonu izkliedes spektroskopija. Fizikālie principi. Iespējas. Traucējošie efekti (kanālešanas un filmas biezuma ietekme).
57. Sekundāro jonu emisija: raksturīga rentgenstarojuma un kodolstarojuma spektroskopijas; jonu mikroskops (galvenie bloki) un iespējas .
58. Sekundāro jonu emisijas masu spektroskopija un iespējas, masu analizators.
59. Sekundāro jonu emisija: jonu-elektronu mijiedarbības spektroskopija; Ože elektronu spektroskopija.
60. Jonu projektors.
61. Elektronu un kodolu paramagnētiskās rezonanses spektroskopijas. Principi un iespējas. Paramagnētiskie un neparamagnētiskie centri. .
62. Mikroviļnu spektroskopija. Princips. Divu atomu molekulas modelis un spektroskopija.
63. Infrasarkanā atstarošanas spektroskopija. Princips. Dauddzkārtotas atstarošanas/absorbcijas spektroskopiojas. Iespējas.
64. Infrasarkanā absorbcijas spektroskopija. Princips. Beer Lamberta likums. Iespējas.
65. Fotoakustiska spektroskopija. Princips. Iespējas
66. Optiskā fluorescences spektroskopija. Lāzera atomu fluorescences spektroskopija. Principi. Iespējas. Stoksa un antistoksa nobīdes.
67. Kombinētas izkliedes spektroskopija. Princips. Stoksa un antistoksa nobīdes. Iespējas.
68. Konfokāla mikroskopijā. Princips. Iespējas.
69. Tuva lauka optiskā mikroskopija. Princips. Iespējas
70. Elipsometrija. Dipols kā starotājs. Polarizētas gaismas stara mijiedarbībā ar cietvielu atstarojoties un absorbējoties. Izmantošana elipsometrijā (ideja).
71. Freneļa formula. Freneļas formulas modifikācija, izmantojot /4 biezo plāksnīti.
72. Rentgenu staru difrakcijas metode. Princips. Rentgenstara monohromatizācija. Rentgendifrakcijas metodes iespējas.
73. Messbauera spektroskopija. Princips un iespējas.
74. Hromatogrāfija …