Baltijas krusta kara kultūras mantojums

Secinājumi
Iespējams, ja nebūtu notikuši krusta kari, nebūtu arī latviešu, jo krusta kari savā veidā izglītoja, motivēja tautu uz cīņu par savu zemi,
Lai arī šie kari nesa postu, tie arī veicināja ļaužu attīstību, tāpēc man nav tāda viena viedokļa, ka krusta kari bijuši tikai slikti vai tikai labi.
Baltija bija svarīgs kara mērķis, to tā atradās izdevīgā ģeogrāfiskā novietojumā.
Pirmais, kas mēģināja pievērst Baltijas valstis kristietībai un garīdzniecībai bija bīskaps Meinhards.
1198.gadā ar bīskapa Bertolda organizēto krusta karu pret lībiešiem aizsākās Latvijas teritorijas iekarošana un Livonijas valstu veidošanās. Sākumā tika pakļauti lībieši, tad sēļi un latgaļi. Kuršu un zemgaļu cīņas pret krusta karotājiem noritēja daudz ilgāk un asiņaināk, un tos krustnešiem izdevās pakļaut tikai 13.gadsimta beigās, kad Livonijas ordeņa “rokās”krita pēdājā zemgaļu pils – Sidrabene.
Pārsvarā visi kultūras mantojumi kas ir palikuši no Krusta kara ir tikai drupas. Jo laiku gaitā tās tiek nopostītas ar dabas stihiju palīdzību, neskatoties uz to ka jau krusta karu laikā lielākā daļa piļu un mūru jau kļuva par drupām.

…