Daugmales pilskalns šajā laikā ir izteikts starptautiskās tirdzniecības centrs, kurā domājams, bijusi spēcīga zemgaļu klātbūtne, taču par zemgaļu pieminekli to uzskatīt nevar. Robeža starp zemgaļu un lībiešu apdzīvoto teritoriju 12.-13.gs pēc rakstītajiem avotiem ir Misas upe, aiz kuras sāka Putelenes zeme. Misas krastos pagaidām nav zināmi ne lībiešu, ne zemgaļu 5.-12.gs pieminekļi.
Zemgales ziemeļdaļa uz ziemeļiem no Jelgavas ir bijusi, tāpat kā iepriekšējos periodos, vāji apdzīvota. No šīs teritorijas nav zināmi vēlā dzelzs laikmeta pieminekļi. Arī Zemgaļu zemju dalīšanas līgumos Zemgali dala līdz Garajai salai, kura domājams, atradās pie Jelgavas. 10.-12.gs ir novērojama zemgaļu kapulauku neliela pavirzīšanās uz augšu pa Mēmeli. Zemgaļu teritorijas robežas dienvidaustrumos sakrīt ar Nogailenas zemes robežu, kas ir senākā robeža starp zemgaļiem un sēļiem.
5.-8.gs Dienvidzemgales pieminekļi galvenokārt koncentrējas Mūsas kreisajā krastā, no 8.gs beigām zemgaļu piemekļi atrodami jau daudz plašākā teritorijā. Zemgaļi, visticamāk skandināvu dēļ, ir spiesti pavirzīties dienvidu virzienā.
Ir skaidrs, ka vēlajā dzelzs laikmetā zemgaļi dzīvoja uz austrumiem no Mūsas, uz Dienvidiem no aprakstītās Nogailenas zemes robežas.
Beigu beigās varam secināt, ka 12.-13.gs zemgaļi dzīvoja Lielupes pieteku krastos, kā arī daļēji Ventas vidusteces baseinā.
13.gs beigās nespēdami izturēt gandrīz 100 gadus ilgo cīņu ar krustnešiem, zemgaļi paši nodedzna savas pilis un dodas lielā skaitā uz Lietuvu, kura vienīgā no visām Baltijas zemēm krusta karu rezultātā nebija zaudējusi savu neatkarību.
…
