Es dzīvoju uz to dienu , kad satikšu viņu. Bez viņas es eksistēju. Šie kopā pavadītie mirkļi ir tik spēcīgi , ka domas par tiem nenospiež pat ”Stress stop” , gribas iespiest seju spilvenā un kliegt , raudāt par to , ka nenoķēru mirkli burciņā un neieslēdzu skapītī , lai katru dienu varētu uz to lūkoties caur durvju spraudziņu un slīgt pozitīvā nostaļģijā , līdz mirklis kopā ar viņu būs atkal klāt.
Cieņa , cilvēcība , mirklis , man ļoti rūp. Es gribu cienīt , būt cilvēcīgs un veidot , krāt mirkļus.
…
