Jauniešu valodas lietojums skolā

Cilvēka vecums ir ļoti būtiska kategorija sabiedriskajos procesos. Arī valoda kā komunikācijas forma nav izņēmums. Dažādo vecumposmu pārstāvju komunikācijas veidu starpā īpaši izceļas pusaudžu, jauniešu (12-18 gadi) valoda. Jāatzīst, ka tā ir slenga, svešvārdu, jaundarinājumu, dažādu atvasinājumu un arīdzan rupjību pārpilna. Tomēr interesanta, savdabīga un izpētes vērta.
Interese par jauniešu runas īpatnībām un saziņas veidu radusies jau sen. Vācijā saglabājušies īpaši jauniešu runas pieraksti jau no 17. gadsimta. Latvijā pastiprināta uzmanība jauniešu valodai tika pievērsta daudz vēlāk. Tie bija 20. gadsimta 70. gadi, kad valodnieki to izdalīja kā atsevišķu un uzmanības vērtu parādību. Taču konkrētāki lingvistikas pētījumi aizsākti tikai 80. gados. Tagad plašākai sabiedrībai pieejama pirmā grāmata latviešu valodā – Lauras Tidriķes un Vinetas Ernstones „Jauniešu valoda” , kas veltīta tikai un vienīgi valodas īpatnībām jauniešu vecumposmā. Grāmatas mērķis, kā uzsver L.Tidriķe ir „veicināt sapratni pret citādi domājošiem un runājošiem un caur zinātnisku lupu aplūkot vienu no latviešu valodas paveidiem.”…