Reālisma un romantisma iezīmes Džona Golsvertija darbā "Ābele ziedonī"

Džons Golsvertijs(1876-1933) ir reālisma literatūras pārstāvis pasaules literatūrā. Viņš dzimis Londonā, ievērojama advokāta ģimenē, beidzis Oksfordas Universitātes Juridisko fakultāti, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs(1932. gadā).
Džona Golsvertija personību raksturo ass prāts, kas labi vēro un vērtē gan parādības savas tautas dzīvē, gan arī pasaules mēroga norises. Interese par mākslu, iedziļināšanās tajā un tās pazīšana ietekmējusi rakstnieka personību un atstājusi arī pēdas viņa daiļradē. Popularitāti ieguvis iznākot romānam „Īpašnieks”, kas bija pirmā grāmata no pasaules slavenā romānu cikla „Forsaitu teika”[2].
Golsvertija novele „Ābele ziedonī” iznāk 1925. gadā, iekļauta noveļu krājumā „Karavāna”. Autors novelei par moto izraudzījies antīkā rakstnieka Eiripīda vārdus: „Ābele ziedonī, dziesmas un saules zelts”. Novelē īpaši jūtama rakstnieka dziļā dabas izjūtu un skaistuma izpratne [2].
Reālisms literatūrā parādījās jau antīkajā periodā, taču reālisma jēdziens veidojās 19. gadsimtā, kad arī reālisma literatūras pārstāvji radīja pasaules slavenus reālisma literatūras daiļdarbus[3]. Džons Golsvertijs ir zināms kā kritizētājs reālists, un starp kritizētāju reālismu un romantismu dzīves mākslinieciskās izziņas pamatprincipos ir būtiska atšķirība. Romantiķi galveno uzmanību pievērš cilvēka garīgo tieksmju atklāsmei, viņi uzbrūk dzīves negatīvajām parādībām; neanalizējot to cēloņus. Kritizētāji reālisti par mākslas izpētes objektu izvirza dzīvi visās tās izpausmes formās, cenšas uztvert sociālā ļaunuma pašus pamatcēloņus. Tātad kritizētājam reālismam atšķirībā no romantisma ir analītisks raksturs[3]. Tomēr es uzskatu, ka Džona Golsvertija novelē „Ābele ziedonī”, kas ir pieskaitāma pie reālisma literatūras, atklājas arī romantisma literatūrai raksturīgas iezīmes. Romantiķi popularizē cilvēka garīgo brīvību un patstāvību, neatkarību no objektīvajiem apstākļiem. Romantiķi savas daiļrades priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, parādot ar kaislībām apveltītu un traģiski vientuļu stipra rakstura cilvēku[3]. Tieši par tādu cilvēku var saukt Džona Golsvertija noveles „Ābele ziedonī” galveno varoni laikā, kad viņš bija iemīlējies. Turklāt viņam raksturīgas ilgas pēc sen bijušā, sapņainīgums un viņu valdzina nakts stundas. Arī noveles motīvs- apspiesta mīlestība- ir tipisks romantisma literatūras daiļdarbu motīvs.
Šī referāta mērķis – analizēt būtiskākās reālisma un romantisma literatūras iezīmes Džona Golsvertija novelē „Ābele ziedonī”.
…