Izlasīju Ineses Zanderes dzejoļu krājumu „Limonāde”. Grāmata izdota 2005. gadā. Šīs grāmatas izvēle bija pilnībā nejauša, iepriekš nebiju saskārusies ar šīs autores darbiem. Šo darbu vairāk varētu nosaukt par dabas liriku. Dabas lirika varbūt nav tik aktuāla kā mīlas lirika, bet tomēr arī bieži sastopama.
Visa dzejoļu krājuma darbības vietu ir grūti noteikt, jo katra dzejoļa darbības vieta ir kaut kur citur, bet visumā darbība norisinās dabā un par dabu. Tādēļ arī domāju, ka tā ir dabas lirika.To kad un kur norisinās darbība, es secināju no dzejoļu tēmām un ilustrācijām. Domāju, ka darbība varēja notikt kā mūsdienās, tā arī nesenākā pagātnē, jo nekādas lielas iezīmes un atšķirības, kas liecinātu, ka darbība norisinātos, kāda noteiktā laikā neatradu.…
