Evaluation:
Published: 21.05.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
  • Research Papers 'Izlases metode', 1.
  • Research Papers 'Izlases metode', 2.
  • Research Papers 'Izlases metode', 3.
  • Research Papers 'Izlases metode', 4.
  • Research Papers 'Izlases metode', 5.
  • Research Papers 'Izlases metode', 6.
  • Research Papers 'Izlases metode', 7.
  • Research Papers 'Izlases metode', 8.
  • Research Papers 'Izlases metode', 9.
  • Research Papers 'Izlases metode', 10.
  • Research Papers 'Izlases metode', 11.
  • Research Papers 'Izlases metode', 12.
  • Research Papers 'Izlases metode', 13.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
Ievads    6
Izlases veidi    8
Izmantotās literatūras saraksts    14
Extract

1 Ievads

Izlases metode – pētīšanas metode, ar kuru, novērojot daļu no pētāmā objekta vienībām, iespējams iegūt reprezentatīvus pētāmo objektu raksturojošus rādītājus. Izlases metodes matemātiskais pamats ir varbūtību teorija. Veidojot izlases kopu tiek ievērots nejaušās jeb vienādiespēju princips.
Izlases metodes uzdevums – pēc izpētītās kopas daļas dot kopas vienību raksturojumu, ievērojot visus statistiskās novērošanas principus, noteikumus un zinātniski organizētu darbu pie vienību atlases.
Izlases novērošana ļauj:
- Ieekonomēt naudas līdzekļus un darbaspēku;
- Paātrināt datu ieguvi;
- Paplašināt novērošanas programmu;
- Samazināt darbinieku skaitu;
- Izstrādāt un precizēt kopas pilno novērošanu.
Praksē jāsaskaras ar izpētes specifiskiem uzdevumiem, kurus var atrisināt tikai ar izlases metodes palīdzību. Pie tādiem uzdevumiem jāpieskaita produkcijas kvalitātes izpēte, ja produkciju izpētes rezultātā iznīcina, piemēram, elektriskās lampas, sērkociņus.
Izlases kopa jeb izlase ir ģenerālkopas vai hipotētiskās kopas daļa, kura ir izdalīta statistiskai novērošanai, lai spriestu par visas ģenerālkopas vai hipotētiskās kopas īpašībām.
Par ģenerālkopu sauc visu statistiskās izziņas objektu, to vienību kopu, par kuru vēlas iegūt statistisku informāciju. Ģenerālkopa var būt galīga, un eksistēt reāli, un neierobežota jeb hipotētiska.

Author's comment
Atlants