-
Neverbālās saskarsmes izpausmes
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 3 | |
1. | SASKARSME | 4 |
2. | NEVERBĀLĀ SASKARSME | 5 |
2.1. | Mīmika | 6 |
2.2. | Žesti | 7 |
2.3. | Poza, kustības | 8 |
2.4. | Saskarsmes distance | 9 |
3. | NACIONĀLĀ TAUTU SASKARSMES SPECIFIKA | 10 |
IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS | 11 |
3. NACIONĀLĀ TAUTU SASKARSMES SPECIFIKA
Daļai žestu, mīmikas, pozu un intonācijas apzīmējumu nozīme visā pasaulē ir vienāda, taču ir tautas, valstis, kam šie apzīmējumi nozīmē pavisam ko citu. Tāpat ir ar saskarsmes distanci, dažviet šie attālumi ir dažādi, piemēram, var minēt personiskā attāluma izmaiņas. Dienvidniekiem šī distance ir tuvāka, bet ziemeļniekiem – tālāka [8, 66.lpp].
Visvairāk atšķirību ir žestu nozīmē, piemēram, tradicionālais „okei” (aplītī savienotie īkšķis un rādītājpirksts), gandrīz visās tautās nozīmē: „Viss kārtība!” Taču Japānā šis pats žests nozīmē naudu, bet Vidusjūras baseina zemēs ar šo žestu apzīmē homoseksuālu vīrieti [8, 61.lpp]. Tā kā Rietumeiropas un Ziemeļamerikas iedzīvotāji sasveicinās ar izstieptu roku, viņi samulst, ja kāds Latīņamerikas iedzīvotājs sasveicinoties izmanto apskāvienu [3, 93.lpp]. Runājot par sevi, eiropieši rāda sev uz krūtīm, bet japāņi rāda uz degunu. Itālieši un francūži ir pazīstami ar to, ka it visā viņi paļaujas uz savām rokām, kad ir nepieciešams noteikt, apstiprināt vārdu vai arī piešķirt sarunai nepiespiestu gaisotni [13, 161.lpp]. Angļu psihologs Argails ir novērojis, ka soms stundas laikā žestus izmanto ne vairāk kā desmit reizes, anglis – 50, itālis – 80, francūzis –120, arābs – 150, meksikānis – 180 reizes [7].
Ceļojot uz ārzemēm, ieteicams būtu ievērot, vai šajā valstī drīkst vai nedrīkst pieskarties cilvēkam. …
Saskarsme ir cilvēku savstarpējās attiecības, praktiska un garīga sadarbība. Jebkura mijiedarbība, kas pastāv starp cilvēkiem ir saskarsme [12, 8.lpp]. Noteicoša nozīme cilvēka dzīvē ir saskarsmei, jo personības socializācija un attīstība bez tās nav iespējama. Katram cilvēkam ir vajadzīgas attiecības ar citiem. Ja kāds apgalvo, ka spēj dzīvot bez kontaktēšanās ar citiem un viņiem neviens nav vajadzīgs, tad jāsecina, ka šis cilvēks neprot dibināt un uzturēt attiecības ar apkārtējiem. Darba autore piekrīt psihologu uzskatam, ka „cilvēks jau piedzimst ar saskarsmes spēju, taču šī spēja ir jāattīsta, jāpilnveido visu mūžu ”[1, 154.lpp].
