Lauva kādu brītiņu padomāja un saprata, ka Zaķītis tiešām ir īstais mazais uzņēmējs, kuram palīdzēt ar savu - padomu, biznesa plāna sastādīšanu, nepieciešamā personāla atlasi, laba finansista un grāmatveža „piespēlēšanu”, bet Lauva bija pārliecināts, ka vislabākā reklāma Zaķīša mazajam, bet rūpīgi auklētajam uzņēmumam būs pats ZAĶĪTIS. Tā nu Lauva sāka uzņēmuma stutēšanu un balstīšanu. Lauva sākotnēji gribēja vien ieguldīt Zaķīša uzņēmumā „lieko” naudu, bet sanāca tā, ka tas nesa pat peļņu pēc smaga un grūta radošā darba. Zaķītis dienu un nakti sūri, grūti strādāja, palaikam fotografējās uz lieliem un iespaidīgiem plakātiem, rokās turot savus leknos, sulīgos un oranžos burkānus. Cenu sistēma bija Lauvas „jājamzirdziņš”, visi biezokņa iemītnieki to tik vien darīja, kā stāvēja noteiktās dienās vēl pie neatvērtiem veikaliem un gaidīja – kad ievedīs Lauvas tirgoto gaļu un Zaķīša audzētos burkānus.
Un kā Jūs domājat, kas sanāca no šī unikālā un it kā nesavienojamā tandēma?! Viena izcila akciju sabiedrība. Ar vienlīdzīgām akciju paketēm kā Lauvam, tā Zaķītim. Teiksiet, ka tā nenotiek, bet šī ir pasaka, un te notiek viss, pat neiespējamais!
…
