Jau seno kultūru pārstāvji tirgojās ne tikai savas valsts vai teritorijas robežās, bet iesaistījās tirdzniecībā ar svešām zemēm. To arī sauc par starptautisko tirdzniecību – valsts ārējā tirdzniecība.
Preču un pakalpojumu apmaiņa starp valstīm eksistē jau sen. Valsts izvēlas ražot tās preces, kuras tai dod vislielāko peļņu. Tomēr valstis izvēlas to tirgu, kurā ir iespējams gūt vislielākos ienākumus, pat ja tirgus ir ārpus valsts. Šādā gadījumā cieš patērētāji, jo cenas konkrētajai precei paaugstinās. Un otrādi, valstij ir izdevīgi importēt preces vai pakalpojumus, kuru ražošana pašiem būtu pārāk dārga, tāpēc valsts izvēlas importu. Nereti divas valstis importē viena otrai noteiktas preces, lai gūtu līdzsvaru starp importu un eksportu.…
