Šajā fragmentā tiek runāts par likteņa esamību. Pastāv gan likteņa mācības nosodītāji, gan atbalstītāji, kā šis 16. gs. teologs, Ž.Kalvins.
Pirmie tiecas apgalvot, ka tie, kas nodosies ticēt, ka iepriekšnolemtība jeb liktenis eksistē, ka cilvēka dzīve jau kopš tā dzimšanas ir noteikta un to mainīt nevar, savā dzīvē vadīsies pēc savām kaislībām, darīs tikai to, kas viņiem ienāk prātā, to kas viņiem labpatīk, nedomājot par savas rīcības pareizumu. Jo ar savu darbību tāpat likteni mainīt nevar – ko Dievs ir nolēmis, tas notiks neatkarīgi no tā, kādu ceļu viņi ietu.
Turpretī Žans Kalvins ļoti uzsver šīs mācības pareizību.…
