Sociālās normas ir svarīgs audzināšanas faktors. Bērni sociālās normas un vērtības apgūst, dzīvojot sociālajā vidē.
Socioloģiskajā, psiholoģiskajā un pedagoģiskajā literatūrā daudz ir aprakstītas to bērnu problēmas, kuru uzvedībā ir novirzes. Tādas problēmas ir bērnu alkoholisms, toksikomānija, narkomānija, prostitūcija, klaiņošana, likuma pārkāpumi un noziegumi. Zinātniski pedagoģiskajā literatūrā šīs bērnu kategorijas apzīmēšanā lieto terminus- bērns ar deviantu, asociālu uzvedību, grūti audzināms bērns. Šajos gadījumos bērnu uzvedība neatbilst normām un likumiem, kas pieņemti konkrētajā sabiedrībā.
Šādas uzvedības cēloņi ir labi izpētīti. Tie saistīti ar pusaudžu pārejas vecuma grūtībām, sociālā stāvokļa nenoteiktību sabiedrībā, valsts attīstības nestabilitāti, ekstremālu situāciju rašanos, no kurām bērns nespēj patstāvīgi rast izeju.
Ir jāizdala īpaša grupa bērnu, kuriem ir novirze sociālajā attīstībā. Tie ir bērni bez vecāku gādības- bāreņi un tā saucamie sociālie bāreņi- bērni, kuriem ir bioloģiskie vecāki, bet kuri nedzīvo kopā ar tiem. Šādiem bērniem paredzētas speciālas iestādes: bērnunami, patversmes, skolas- internāti un citas.…
