-
Prakse raidījumā "100g kultūras"
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Prakses organizācijas iekšējās vides raksturojums | 4 |
| 1.1. | Raidījuma „100 g kultūras” iekšējās vides raksturojums | 5 |
| 1.2. | Raidījuma „100 g kultūras” organizācijas struktūra | 8 |
| 2. | Prakses organizācijas ārējās vides un ārējās komunikācijas raksturojums | 10 |
| 2.1. | Raidījuma „100 g kultūras” ārējās vides raksturojums | 11 |
| 2.2. | Raidījuma „100 g kultūras” ārējās komunikācijas raksturojums | 12 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 17 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 19 |
Secinājumi un priekšlikumi
Autors balstoties uz prakses laikā pieredzēto izdarījis sekojošus secinājumus;
1. Raidījums “100 g kultūras” ir vadošais kultūras raidījums Latvijā, jo tas ir gan informējošs gan izglītojošs, kā arī vienīgais raidījums, kurš pilnībā atspoguļo visus kultūras notikumus, taču sakarā ar LTV valdes lēmumu raidījuma raidlaiks no 19.30, kas uzskatāms par prime time, nomainīts uz 23.15 kas uzskatāms par sliktu raidlaiku konkrētajam raidījumam, jo 19.30 paredzēts rādīt izklaidējošu raidījumu;
2. Liela nozīme projekta atpazīstamības veidošanā mūsdienās ir komunikācijai sociālajos medijos, jo tādā veidā tiek sasniegta lielāka auditorijas daļa un ir vairāk iespēju kā šo informāciju pasniegt interesantā veidā, raidījums „100 g kultūras” sociālajos medijos komunicē ar vidēju aktivitāti;
3. Veidojot kultūras raidījumu ir ļoti svarīgi būt informētiem par svaigākajiem gaidāmajiem notikumiem visās kultūras apakšnozarēs, lai varētu veidot plašu klāstu raidījumu un neatstātu novārtā kādu no apakšnozarēm, taču tā kā raidījums tiek pārraidīts 3 reizes nedēļā, nereti šo nosacījumu neizdodas izpildīt;
4. Raidījuma veidotājiem ir svarīgi personām uzdot padziļinātus jautājumus, lai raidījums nekļūtu par izklaidējošu, bet saglabātu analītiska raidījuma statusu, kas ir projekta pamatnosacījums, taču LTV valde uzstāj, ka nepieciešams sasniegt lielāku skatītāju auditoriju.
…
Autors raksta prakses pārskatu par tēmu kultūras organizācijas darbības novērošana un komunikācijas procesa analīze. Kultūras raidījumiem ir zems unikālo skatījumu skaits, tāpēc autors ar sava pētījuma palīdzību vēlējās noskaidrot tā iemeslus, turklāt autora prakses organizācija ir kultūras raidījums un autors piedaloties tā veidošanas procesā, iegūst daudz jaunas iemaņas un zināšanas, kas pēc studiju beigšanas noderēs kultūras vadītāja darbā. Iepazīšanās prakses mērķis ir iegūt vispārēju priekšstatu par kultūras organizācijas darbību, resursiem un funkcijām, analizēt komunikācijas procesu organizācijā, nostiprinot teorētiskās zināšanas, veidot profesionālas darba prasmes un iemaņas kultūrpārvaldībā un komunikācijā. Darba mērķa sasniegšanai autors izvirzījis sekojošus uzdevumus: 1) Izpētīt un aprakstīt prakses organizācijas darbību un struktūru; 2) Analizēt organizācijas iekšējo vidi un iekšējo komunikāciju; 3) Analizēt organizācijas ārējo vidi un ārējo komunikāciju; 4) Izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus organizācijas problēmu risināšanai.
Pielikumu nav.
