-
Atbildes uz eksāmena jautājumiem pedagoģiskajā psiholoģijā
13.Raksturojiet, pēc kādām skolēna uzvedības pazīmēm var spriest, ka viņam ir izveidojies mazvērtības komplekss par sevi kā par skolēnu! Kādā veidā skolotājs mācību procesā var veicināt tā mazināšanos?
Pamatā cilvēkiem mazvērtības sajūtas rodas dvēseles dziļumos, viņiem ir kļūdains pašvērtējums, kas liek pašiem par sevi domāt kā par kaut ko zemāku, neglītāku, dumjāku utt. Tādā veidā cilvēks pats sevī ieslēdzas, viņam izpaužas vēlme uz agresivitāti. Mazvērtības sajūta kļūst par neirozi, kas izraisa ciešanas, biklumu, bailīgumu, naidīgumu, agresivitāti, plosošu nepieciešamību pārspēt citus, viņus komandēt, būt vienmēr pirmajam, pazemot citus utt. Šīs nepilnvērtības izjūtas kļūst par visas personības reakciju pret jebkuru un jebkurā situācijā. Tas ir garīgais stāvoklis – reizēm apzināts, bet ļoti bieži – neapzināts. Ja skolēns ir kluss, baidās izteikt savu viedokli vai neizsaka to vispār, skolotājam jāmēģina iedrošināt nebaidīties kļūdīties, paslavēt, priecāties par izdarīto utt. Svarīga ir labvēlīga attieksme un ticība bērna spējām, arī tad, ja šis mazvērtības komplekss izpaužas, kā agresija vai naidīga, brutāla attieksme pret skolasbiedriem.
14.Kura no skolotāja personības iezīmēm visvairāk veicina profesionālo izdegšanu?
Perfekcionisms un neīstā vainas izjūta.…
1.Ar ko atšķiras skolotāja autoritāte pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem no skolotāja autoritātes pusaudžiem? Pirmsskolā un sākumskolā skolotājs ir absolūtā autoritāte, būtiskākais skolēniem ir “lai skolotājs būtu apmierināts”. Pusaudžiem tas ir skolotājs, kas iemantojis cieņu. Tāds, kurš iesaista viņus, to lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz viņiem, respektē un izturas pret viņiem kā līdzīgiem skolas vai sabiedrības locekļiem. Skolotāja optimālais stils darbā ar pusaudžiem šajā gadījumā ir demokrātija – skolotāja darbā tā izpaužas tā, ka skolotājs nosaka kopīgo (vispārīgo) darbības virzienu, taču ļauj pašiem pusaudžiem pieņemt lēmumus par to, kā veikt konkrētos izpildes darbus, nekontrolējot katru izpildes soli. Pusaudžiem ir tendence pārkāpt izvirzītos noteikumus, pārbaudīt, cik tālu visatļautībā skolotājs ļaus iet, tāpēc arī pārāk liberālas attiecības neder saskarsmē ar pusaudžiem. Ja viņi jūt, ka skolotājs nespēj kontrolēt noteiktās atļautā – neatļautā robežas, šāds skolotājs pusaudžos neizraisa cieņu, kā arī viņi intuitīvi jūt, ka uz šādu skolotāju nevar paļauties. Skolotājam jābūt zinošam, profesionālim savā jomā, kā paraugam skolēniem.
