O. Gūtmaņa darbos ļoti bieži sastopama dabas tēma. Tas tāpēc, ka viņam daba tuva jau kopš bērnības. Vasaras tika pavadītas Kalvenē pie vecvecākiem. Vientulībā, kas rosināja iztēli, dabā, kas iekļāva sevī un modināja interesi par tajā notiekošajām parādībām.
Pats Olafs ir teicis, ka pirmās trimdas laiks viņu tuvināja pirmatnējai dabai, viņš tik intensīvi izdzīvoja jaunību, ka tā vēl tagad šķiet kā sapnis, kam nav nekāda sakara ar murgaino īstenību, kāda patiesībā bija trimda.…
