„Tālas noskaņas zilā vakarā” iznāca 1903. gadā un ir pirmais Raiņa dzejoļu krājums. Šajā krājumā ieskanas liela daļa motīvu, kas seko tālākajos krājumos.
Krājums veidots kā kompozicionāls veselums. Tas sākas ar ievaddzejoli „Bij dziļa ziema”, kam seko septiņas tematiski un emocionāli saistītas nodaļas: „Aiz apmiglota loga”, „Piekvēpis gaiss”, „Trejkrāsainā saulītē”, „Zem vientulības tumšzaļiem spārniem”, „Nakts ēnas”, „Zelta tvaiks”, „Priekšpavasaris”. Epilogā seko noslēdzošais dzejolis „Gara gaita”, kas vieš cerības gaišai nākotnei: „Bez žēluma, bez pagātnes/ Tu skati priekšā zelta rīta ainas.”
Katru nodaļu ievada epigrāfs – gan Raiņa, gan Aspazijas sacerētas dzejas rindas. Krājumā visai spilgti jūtama saikne ar Aspazijas dzeju – romantiskais patoss, „jaunās pasaules” un „jaunā laika” sludināšana.
„Tālas noskaņas zilā vakarā” ir saturiski daudzslāņains, intonatīvi bagāts krājums. Krājuma nodaļās atsevišķi motīvi tiek sazaroti un izvērsti, taču tie apvienojas pēdējā nodaļā „Priekšpavasaris”.…
