20gs. Pirmajā pusē strauji mainījās tradicionālie uzskati par mākslu. Lai mākslinieki, piesaistītu un noturētu lasītāju uzmanību un interesi par saviem darbiem, tiem bija jābūt ļoti oriģināliem un jaunmodīgiem. Māksliniekiem bija nemitīgi jāeksperimentē, lai piesaistītu sev uzmanību. Cilvēkus vairs nesajūsmināja vecmeistaru darbi. Kritiķus ieinteresēja katra atkāpe no tradicionālā.
Mākslā un literatūrā rodas daudz jaunu modernu novirzienu. Kas raksturoja cilvēka domas brīvību un bezgalību. Tos vairs neierobežoja tradicionālie uzskati.
Pēc pirmā pasaules kara literatūra populāri kļuva rakstnieki, kuri savu paaudzi dēvēja par “zudušo paaudzi”. Tādēļ, ka uzskatīja, ka cilvēki, kas pārdzīvojuši kara šausmas, vairs nespēj uztvert pasauli neizkropļotu. Bet neskatoties uz to darbos galvenais bija ticība dzīvei, cerība uz labāku dzīvi.
Šī laika populārākie rakstnieki bija:
Ērihs Marija Remarks
Ernests Hemingvejs
Džeims Oldridžs
Marsels Prusts
Francs Kafka
Žils Verns
Literatūrā tapāt, kā citos mākslas veidos tika eksperimentēts, meklēti jauni žanri. Attīstījās jauni novirzieni:
Modernisms,
Piedzīvojumu žanrs,
Detektīvžanrs.…
