Tā kā Linarda Tauna daiļrade ir raksturojuma ar modernisma literatūras virzienu, dzejas neformalitāti, tad arī galvenās domas un motīva izprašana var būt atšķirīga, unikāla katram dzejas lasītājam. Manuprāt, dzejoļa motīvs ir izprotams divejādi, proti, uzskatīt, ka viss motīvs ir fantazēts jeb projicēts liriskā ‘’Es’’ prātā (no paša sākuma līdz galam) vai arī dzejas sākums ir reāls, bet vēlāk pārtop par simfoniju veidotu no metaforām. Pats motīvs ir liriskā ''Es'' pārdomas braucot tramvajā pa pilsētu, kas līdzinās viņa dzimtas pilsētai Rīgai, stāstam sākoties ar bērnības atmiņām par pilsētas ieskicēšanu, tās trauksmi, kas radīja bailes ''Es'' tēlā, pirmo reizi iepazīstinoties ar līdz šim neredzētu atlantu, precīzāk, pilsētu Rīgu.…
