III.Pētniecības metode
1.Sholastiskā – līdzsvarots kompromiss starp Svēto rakstu prasībām un dzīves realitāti.
2.Empīriskā – secinājumi un priekšlikumi balstīti uz konkrētu lietu vērošanu un praksi.
3.Politiski aritmētiskā – domas izteiktas skaitļu, svaru un mēru valodā, lietoja tikai tādus argumentus, kuri izrietēja no pieredzes un rēķinājās tikai ar tiem cēloņiem, kuri sakņojās lietu dabā.
4.Racionālisms – empīrisma pretstats, neaprobežojās ar redzamā aprakstīšanu un secinājumiem, no tiešās pieredzes, virzīja uz lietu iekšēja satura atklāšanu izmantojot prāta spēku. Ietvēra analīzi, sintēzi, indukciju un dedukciju.
5.Vēsturiskā – Balstījās uz absolūtā gara attīstību
6.Dialektiskā – balstījās uz atziņām par to, ka cilvēka sabiedriskā esamība nosaka viņa apziņu un domāšanu.
7.Funkcionālā – sakarību izteikšana starp lietām funkciju veidā.
8.Marginālā – ekonomikas faktu subjektīva uztvere, apskata robežproduktu, robežizmaksas, robežderīgumu.
IV.Cilvēks ekonomiskās domas vēsturē.
1.Kalpotājs – Akvinas Toms
2.Taupītājs – Vilijams Petijs
3.Ekonomiskais cilvēks – Ādams Smits
4.Baudītājs – Džeremijs Bentems (rakstīja Vilijams Dževons)
5.Novators – Jozefs Šumpeters
6.Garīgi vienots ar citiem – Kārlis Markss
7.Instinktu un tradīciju cilvēks –
…
