Lai noteiktu inflācijas lielumu talkā tiek ņemts cenu indekss, kas ir dažādu preču vai pakalpojumu cenu izmaiņas, izteiktas procentos. Cenu indekss tiek aprēķināts pieņemot kādu gadu par bāzes gadu, kur katras preces cena tiek pieņemta kā 100 vienību vērtība. Tad katru nākamo gadu cenu izmaiņas attiecina pret šī bāzes gada cenām un izsaka indeksā. Patēriņa preču cenu indekss tiek lietots, lai noskaidrotu inflācijas lielumu. Šis indekss parāda daudzu preču un pakalpojumu naudas vērtību, ko vidēji tērē mājsaimniecība. Šā indeksa ietilpstošās preces un pakalpojumi tiek pārmainīti, jo mainās arī cilvēku vēlmes un vajadzības. Inflācijai ir dažādas sekas, kas atkarīgas no inflācijas straujuma. Pieaugot inflācijai strādājošie pieprasīs paaugstināt algas, uzņēmumi vēlēsies paaugstināt cenas, lai nosegtu zaudējumus, kas saistīti ar izmaksu palielināšanos. Šāda veida darbības paātrinās inflācijas tempus. Inflācijas rezultātā iedzīvotāji centīsies palielināt ienākumus. Aizņēmējiem radīsies daudz izdevīgāka situācija, ja inflācija būs strauja attiecībā pret aizdevējiem, jo viņiem samazinoties naudas vērtībai arī aizdevuma summa samazināsies. Ja valstī ražoto preču cenas aug straujāk nekā citās valstīs, uz kurām eksportē, tad tam būs negatīvas sekas uz maksājumu bilanci, jo eksports kļūs dārgāks, bet imports lētāks.…
