Uzņēmējdarbības iekšējā un ārējā vide

Jebkura ražošanas sistēma funkcionē noteiktā vidē.
Uzņēmējdarbības vide (tulkojumā no angļu valodas - environment of business) ir:
objektīva realitāte;
no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence;
aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku kopums, kas pastāv reālā īstenībā neatkarīgi no cilvēku gribas [1, 240].
Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzās labvēlīgajai normatīvajai bāzei nepieciešams reāls finansēšanas valsts atbalsts. Uzņēmumi, it īpaši mazie un vidējie, bez valsts palīdzības ir sarežģīti apgūt menedžmenta un mārketinga prasmes, iekļūt jaunajos tirgos, ieviest jaunas tehnoloģijas un kvalitātes standartus, tas savukārt negatīvi ietekmē uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgū. Pat valstis ar attīstītu tirgus saimniecību tiek īstenoti īpaši pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam. To mērķis ir izlīdzināt ekonomikas vides disporcijas, palielināt konkurenci, īstenojot mazā biznesa un atsevišķu reģionu atbalsta pasākumus.
Piemēram, atbalstu vides stāvokļa uzlabošanā un transporta infrastruktūras attīstībā sniedz infrastruktūras attīstības programma ISPA (angļu valodā - Instrument for the Structural Policies for Pre-Accession), lai nodrošinātu to atbilstību Eiropas Savienības standartiem. Latvijā ISPA investīcijas un projektu sagatavošana ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārziņā [14].
1998. gadā Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu „Par uzņēmējdarbības sniegtā valsts un pašvaldības atbalsta kontrolēšanu”, kas paredz novērst konkurences izkropļojumu un nosaka ierobežojumus valsts atbalstam uzņēmējdarbībā. Likums izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienība noteiktajām normām par pieļaujamā valsts atbalsta intensitāti un jomām [9].
Tomēr šis likums zaudēja spēku ar brīdi kad stājās spēkā jauns likums „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” kurš tika publicēts žurnālā „Vēstnesis” 2002.gada 28.decembrī, bet spēkā stājās ar 2003.gada 1.janvāri. Likuma mērķis ir noteikt pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī nodrošināt komercdarbībai sniegta atbalsta kontroli, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu [13].

…