Daiļdarba vēstījums ir lirisks. Tajā dominē smeldzošas skumjas, romantisks nemiers un ilgas pēc zaudētiem dzīves mirkļiem.
Liriskā varoņa domu gaita ir juceklīga. Jebkurš tagadnes mirklis ir nenozīmīgs, tas nobāl, atskatoties uz notikumiem pagātnē. Pagātne ir dominējošais elements. Galvenā varoņa dzīve nav virzīta uz priekšu. Tā stāv uz vietas, gluži kā sastingusi no pēkšņām izbailēm, ļaujot, lai to kapā krusas graudi. Liekas, ka liriskais Es pats vēlētos satikt nakti, kura „meklēja ar savu skaudro zobenu viņu dzīvības saknes”.…
