Lai arī kā mēs cenšamies visu laiku stimulēt tūrisma attīstību Latvijā, šķiet, ka visi pūliņi ir bezcerīgi. Protams, nav jau arī tik traki, taču pārsvarā nekā spoža jau nav. Daudzas ziņas un fakti liecina par to, ka arī pēc visiem grandiozajiem pasākumiem, kā, piemēram, Rīgai – 800, Eirovīzijas dziesmu konkurss, Dziesmu svētki un citi. izskanot pēdējām dziesmu skaņām, izgaist arī atmiņas par Latviju un arī pašas Latvijas vārds.
Cik gan daudzas reizes nav piedzīvots, ka aizbraucot uz kādām no R Eiropas valstīm un minot vārdu Latvija, visi izbrīnā lūkojas viens uz otru un nespēj pat iedomāties aprises, kur tā varētu atrasties. Bišķi atjautīgākie un zinošākie to veiksmīgi jauc ar Lietuvu un vēl zinošākie to saista ar Padomju Savienību. Kad jau tiek minēti šie fakti, tad jau latviešu tūrists sāk laimīgi smaidīt, jo saprot, ka ir cerība ieskaidrot ārzemniekam vismaz mūsu valsts atrašanās vietu. Bet, ja kāds patiesi zina Latviju un tās vārdu, tad, kā minējuši ir daudzi, ārzemniekiem pirmās asociācijas nav viss tās glaimojošākās. (Minētie piemēri ir notikuši tepat šķietami netālajā Vācijā, Francijā.) …
