Senā Ēģipte

Senās Ēģiptes kultūra

Ēģiptes kultūrai raksturīga stabilitāte, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni. Ēģiptieši interesējās par pārlaicīgām vērtībām, ticēja dažādām nemainīgām patiesībām, cilvēka ciešai saistībai ar valsti, valdnieku. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves, un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā.
Ēģipte līdzās Divupei parasti tiek minēta kā viena no senākajām civilizācijām Tuvajos Austrumos, kuras sasniegumi laiku laikos būtiski ietekmējuši kultūrprocesus pasaules vēsturē. Aplūkojot senās Ēģiptes sasniegumus, varam minēt racionālās apūdeņošanas ierīces, papirusa izgatavošanu, kuģu būvi, zināšanas astronomijā, kalendāru, saules un ūdens pulksteņu izveidē, zināšanas aritmētikā, ģeometrijā, algebrā, anatomijā, medicīnā, mirušo balzamēšanā, hieroglifiskās rakstības sistēmas izveidošanā, monumentālu un unikālu arhitektūras formu radīšanā. Ēģiptes kultūras izpēte sākās 19.gs 1.pusē. Tās rezultātā radās zinātne, ko sauc par ēģiptoloģiju. Par tās aizsākumiem uzskata laiku, kad franču zinātnieks Žans Fransuā Šampolions, izmantojot Rozetas akmeni, uz kura trīs valodās bija iegravēts valdnieka Ptolemaja V kronēšanas dekrēts, atrada atslēgu ēģiptiešu senās rakstības atšifrēšanai.
Tāpat kā visu seno kultūru priekšstatos arī ēģiptiešu uztverē cilvēku un dievu pasauli tūkstošiem dažādu ietekmju, nosacījumu un atkarības saišu saista vienā lielā veselumā. Mitoloģija, kļūstot par reliģisko uzskatu avotu, ietekmējusi visas ēģiptiešu dzīves sfēras. Senajā Ēģiptē nepastāv cits pasaules uzskats kā vien reliģiskais, pretēji mūsdienu sabiedrībai, kur līdztekus pastāv gan reliģiskais, gan laicīgais pasaules uzskats. Senās Ēģiptes vēsture mums ir atstājusi bagātīgu rakstu pieminekļu klāstu, pēc kuriem šodien varam spriest par viņu reliģiskajiem priekšstatiem.
…