Sengrieķu traģēdijas „Saistītais Prometejs” centrālā figūra ir pazīstamais no sengrieķu traģēdiju tēliem, tas ir Zevs. Dievu valdnieks ir parādīts kā ļauns, nežēlīgs varmāka un mirstīgo cilvēku ienaidnieks:
Nu nežēlīgi valda Zevs-
Ir viņa likums patvaļa.
Zevam pretstatā parādīts Prometejs, nelokāmais, dumpīgais titāns, kas nepiekāpjas viņa ienīstā Zeva priekšā, kaut arī zina savu likteni: ”Es skaidri zināju pats savu nākotni,” teica Prometejs.
Šīs traģēdijas centrā attēlotas dievību un mirstīgo cilvēku savstarpējās attiecības. Attiecības kādas rodas varai, saduroties dumpīgumam un nepakļāvībai ar labsirdību un izpalīdzību, kādas ir sekas, ja dara pretēji tam, ko vēlas kāds, kuram vara ir lielāka. Arī mūsdienās šī situācija ir pazīstama, kad vara nosaka gandrīz visu, bet tas, kurš nepakļaujas tai, tiek iznīcināts, līdzīgi kā Prometejs tiek piekalts pie klints.
Traģēdijā tiek risinātas dziļas ētiskas problēmas, kas saistītas ar draudzīgumu, par to, kur ir tā robeža, kad draudzība mijas ar naidu, šajā traģēdijā Zeva un Prometeja:
Kāds šausmu skats!
Tu Zeva draugu redzi šeit,
Kas palīdzēja viņa varenību celt,
Bet tagad mani nežēlīgi moka viņš.…
