1.Noskaņa šajos dzejoļos ir drūma un melanholiska. Dzejoļi pārsvarā ir filozofiski, reāli un ar dziļu jūtu izklāstu. Tie liek pārdomāt par dzīves jēgu- slieksni starp dzīvi un nāvi, mīlestību un ģimeni, kura vienīgā spēj dod mieru un patvērumu, un liek novērtēt tikai ģimeni un mājas, jo viss pārējais ir zūdošs, neilgs un vēlāk nevajadzīgs. Tikai ģimeni liriskais „Es” liek novērtēt līdz brīdim, kamēr arī tā aiziet.
2.Edvarta Virzas dzejoļi ietver sevī vienotu tēmu- dziļās pārdomas par dzīvi, mīlestību, to īslaicību un nozīmi. Bet paralēli tiem ir arī dekadencei tik raksturīgie dzejoļi, piemēram, par pagrimumu dzīvē, sāpēm, kuras liriskais „Es” cenšas apslāpēt un visa zūdamību. Dzejoļi ir arī par dvēseli, dabu un nakti. Dzejoļu krājuma nosaukums pilnībā raksturo pašus dzejoļus. Par dievišķīgajām rotaļām tiek dēvēta mīlestība, kura tāpat kā rotaļas nevar spēlēt ilglaicīgi. Izjūtas, mīlot, atkārtojas, dekadencei raksturīgi. …
