Savukārt pusaudži šīs pašas izjūtas izdzīvo caur datorspēlēm. "(..) videospēles nodara lielāku ļaunumu nekā mākslas filmas, kuras propagandē vardarbību un agresiju. (..) Pārmērīga aizraušanās ar videospēlēm rada ne tikai psihiskas, bet arī fiziskas traumas." "Ekrāna vardarbības industrija - tās nav tikai pašas filmas un reklāmu pauzes. "Multeņu" un dažādu seriālu varoņi tiek attēloti uz krekliņiem, bērnu drēbēm, gardumiem, traukiem un citiem sadzīves priekšmetiem, kurus bērni pieprasa pirkt, draudot pat ar pašnāvību. (..) Bērni un jaunieši nonāk transā, kas raksturīgs narkomāniem, tiek mainīta visa viņu dzīve, kropļojas dabiskā attieksme pret apkārtējo pasauli, rodas dīvainas noslieces un apsēstības, zūd dzīves realitātes izjūta." Īpaši lielu ietekmi uz jaunieša psihi atstāj, t.s., "tēmē un šauj" datorspēles. "(..) spēlētājs apgūst arī dziļu, līdz refleksiem izstrādātu ieradumu ar vēsu prātu šaut uz cilvēkiem. (..) ir noteikts, ka ASV Federālā izmeklēšanas biroja virsnieks situācijā, kad jālieto ierocis, no pieciem šāvieniem vidēji tikai 1 reizi trāpa mērķī, turpretī 14 gadīgs zēns, kas iepriekš nebija turējis rokā īstu pistoli, bet trenējies video spēlēs, ar 8 šāvieniem nogalināja 8 skolas biedrus, turklāt 5 lodes trāpīja tieši galvā, būtu nogalinājis vēl vairāk, bet beidzās munīcija. (..) Tā bija aukstasinīga, mērķtiecīga, metodiski nevainojama masu slepkavība. Šāda metodika tika apgūta video spēlēs. " Šādi līdzīgi piemēri pasaulē un arī tepat pie mums ir ļoti daudz.…
