J. Jaunsudrabiņa romāns “Aija”, neskatoties uz skarbo saturu, ir poētisks darbs, kur cilvēki tēloti ciešā sakarā ar dabas norisēm. Dabas dzīve, kas gan nenorit paralēli, tomēr ir cieši saistīta ar varoņu dzīvēm. Jāna mīlestība pret Aiju ir rādīta pavasarī, kad mostas visa pasaule, arī jūtas mostas līdz. Vasarā viss nogatavojas, arī Jāņa mīlestība pieaug spēkā. Rudenī Jānis atgriežas atpakaļ dzimtajā pagastā un ar to sākas viņa mīlestības un dzīves noriets. Protams, ir vēl neliela atvasara (kas rudenī priecē katra sirdi), kad Jānis vēl ir veco jūtu varā, bet pavisam drīz iestājas aukstā, saltā ziema, kas ir pārbaudījums Aijas un Jāņa mīlestībai – vai tā spēs izturēt līdz pavasarim un atplaukt ar jaunu spēku kā visa daba. Taču viņu jūtas ir pārāk vārs stāds, tās nespēj pārciest ziemu...…
